Nevienam  nav noslēpums, ka temperatūru visērtāk mērīt ir ar termometru, taču tikai retais zina,  ka termometrs tika izgudrots jau tālajā 1641. gadā Itālijā. Pagājuši jau gandrīz 400 gadi, bet veids, kā tiek noteikta temperatūra ir lielā mērā palicis nemainīgs.

No rītiem, lai uzzinātu, cik ārā grādi, mēs ieslēdzam radio ziņas vai ielūkojamies savā termometrā (tepat aiz loga). Protamss, pastāv samērā liela varbūtība, ka rīta laika ziņās teiktā prognozē nebūt nesakrīt ar to, ko rāda mūsu termometrs. Iemesli tam var būt vairāki, tādēļ aplūkosim tos nedaudz tuvāk.

Pirmkārt, ne visi termometri ir kalibrēti vienādi. Ja termometrs iegādāts kādā sadzīves preču veikalā, kur tas stāvējis jau labu laiku, pastāv salīdzinoši liela varbūtība, ka tas vairs nerāda pareizi. No vienas puses, varētu apgalvot, ka termometrs ir primitīvs un tā kvalitāte nav izšķirošs faktors. Varētu arī piekrist, taču ja vēlamies iegūt absolūti precīzu temperatūru, tad ir jāpievērš uzmanība arī niansēm.

Otrkārt, meteostacijas Latvijā ir izvietotas salīdzinoši tālu viena no otras. Protams, to attālums ir aprēķināts ar zinātniskām metodēm, ar mērķi panākt precīzus rādījumus, taču diemžēl tas tā nav. Lai iegūtu perfektu izpratni par temperatūru Latvijā, meteodienestiem būtu jāuzstāda meteostacijas vairāk kā 50 reizes vairāk un arī tad vēl būtu vieta šaubām.

Treškārt, temperatūras stabiņa rādījumi var būtiski atšķirties dzīvojot 1. stāvā un dzīvojot 5. stāvā. Tāpat jāņem vērā zemes reljefs, vai tuvumā ir meži, ūdenstilpnes, pauguri vai ieplakas.

Ceturtklārt, termometrs aiz loga nav hermētiski norobežots. Uz tā spīd saule, iespējams pūš vējš un papildus siltums var tikt uztverts no loga malas vai mājas sienas.

Salīdzinoši gaisa temperatūras mērījumi Latvijā tiek veikti, balstoties uz starptautiski pieņemtiem standartiem, aptuveni 2 metru augstumā no zemes. Ziemā zem termometra ir sniegs, citos gadalaikos zāle, kuras augstums nedrīkst pārsniegt 15 – 20 centimetrus.

Kā noteikt gaisa temperatūru savām vajadzībām bez termometra ?

Laika ziņu prognoze Latvijā nav vajadzīga cilvēkiem, kas strādā birojā un uz darbu brauc ar auto. Šīs kategorijas cilvēkiem un vēl lielai daļai pārējo pilsoņu pietiks izbāzt galvu ārā pa logu vai vismaz izlikt roku ārā. Objektīvāk būtu iziet ārā uz balkona, taču šāds luksus nav pieejams visur. Ja māc šaubas, ejot ārā no mājas jāpaņem līdzi vēl viena drēbju kārta.

Atceries – nav nepiemēroti laikapstākļi, ir tikai nepiemērots apģērbs.