Nav nepiemērota laikapstākļi, ir tikai nepiemērots apģērbs. Šis teiciens ir iegājis tautas folklorā, taču ir grūti tam nepiekrist. Dabas norises ir daļēji atkarīgas no cilvēku kā kopuma rīcības, taču indivīds to var ietekmēt maigi izsakoties tikai ļoti minimāli un arī tad pieliekot ārkārtīgi lielas pūles (mākoņu izklīdināšana, vulkāna darbības vai cunami ierosināšana utml.).
Ikdienā laika prognoze ir kļuvusi tikpat ierasta lieta kā rīta tējas iedzeršana, reti, kurš pievērš tai pastiprinātu uzmanību. Galvenais, ko parasti vēlamies dzirdēt ir, vai līs lietus un kāda būs temperatūra, arī zināt vēja stiprumu šad, tad nenāk par ļaunu, taču kopumā reti, kurš uz to iespringst.
Izņēmums ir tie cilvēki, kuriem reāli ir jāstrādā ārā – zemnieki, celtnieki, lidotāji, jūrnieki. Lai arī tehnoloģijas ir padarījušas iespējas strādāt āra apstākļos daudz lielākas, tomēr ir jāsaprot, ka neskatoties ne uz kādām pārmaiņām strādāt saulītē ir patīkamāk nekā lietū, kad gāž kā no spaiņiem. Prognozēšanas iespējas ir spērušas lielu soli uz priekšu un šobrīd iespējams uzzināt kāda būs laika prognoze tuvākajām 30 dienām vai pat ilgākam termiņam. Tiesa ir jāņem vērā, ka jo lielāka laika starpība, jo lielāka iespēja, ka prognoze būs pilnīgi nepareiza. Tas ir pašsaprotami, jo dabas parādības prognozēt ir iespējams, taču tās procesu dinamika ir tik sarežģīta, ka šķietami maznozīmīgs faktors var izrādīties izšķirošs.
Iespējams, esiet dzirdējuši teoriju par sistēmu stabilitāti, kas postulē, ka tauriņa spārnu vēziens noteiktos apstākļos vienā zemeslodes pusē var izraisīt postošas vētras un cunami zemeslodes otrā pusē. Lai arī tam ir grūti noticēt, tomēr tā ir patiesība un pat minimāla spēka pievienošana noteiktos apstākļos var izraisīt graujošu atšķirību.
Latvija ir lielā mērā saudzēta. Nav mums postošas dabas katastrofas, kukaiņi, rāpuļi un dzīvnieki, no kuriem būtu īpaši jāuzmanās, taču laika prognoze ir svarīga jebkuram no mums, kaut vai tādā līmenī, lai zinātu, ko vilkt mugurā, vai ņemt līdzi jaku vai nē. Turpinājums sekos.
Laika prognoze 